Nedaudz par komiķa būšanu
Kāpt uz skatuves un smīdināt cilvēkus - man tas ir liels izaicinājums. Ir stāvizrādes kurās es uzkāpju uz skatuves un cilvēki jau smejas. Tas ir lieliski, tādas stāvizrādes ir īpašas ar savu atmosfēru. Liekas, ka tajā brīdī nav manis, nav skatītāju ir tikai klātesamības mirklis, ko visi kopā veidojam un izbaudam.
Protams, ne vienmēr viss iet gludi. Ir arī izrādes, kuru sākumā es stāstu savus labākos "iesildošos" jokus, bet smieklu vietā sagaidu klusumu... Arī šādas izrādes man patīk. Šajās izrādēs liekas, ka es kaut kur pazūdu un ļauju izpausties manam Garam.
Ar humora palīdzību savos stāstos es cenšos cilvēkiem palīdzēt atbrīvoties no raizēm. Dzīve nav tik nopietna, cik nopietnu mēs to cenšamies padarīt. Gluži pretēji, ja tā labi padomā, dzīve varētu būt bezjēdzīga, bet šajā nejēdzībā ir jāmāk atrast jēgu, bet jēgu cilvēks var atrast tikai tad, kad ir atslābinājies un spēj uz savu dzīvi paskatīties no malas. Humors palīdz.
