Dažkārt cilvēki min, ka katrs no mums ir instruments augstāko spēku rokās, un mūsu vienīgais uzdevums ir atslābināties un ļauties straumes plūsmai. Ja tā arī ir, tad esmu pateicīgs šiem spēkiem. Pateicīgs par to, kur esmu un par to, ka varu darīt to, kas man patīk - vadīt pasākumus, jo nevelti taču runā, ka tikai cilvēks, kas patiesi mīl savu darbu, spēj to izdarīt vislabāk. 

Esmu tikai instruments ar kuru tiek vadīti daudzi un dažādi pasākumi, sākot no neskaitāmām bērnu ballītēm, koperatīvajiem pasākumiem, semināriem un jubilejām dažādos Latvijas nostūros līdz pat skaistumkonkursiem, sporta spēlēm  un festivaliem.  Esmu vadījis pasākumus Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Polijā un pat Čehijā. Turklāt kāzu vadītāja lomā esmu bijis liecinieks daudzām laulībām.

Paralēli pasākumu vadīšanai ik palaikam sanāk arī parādīties Jūsu TV ekrānos, piemēram, esmu filmējies tādos populāros Latvijas seriālos kā "Ugunsgrēks", "Svešā seja", "Ēnu spēles" un "Bitīt Kapos". Tomēr neaprobežojos tikai ar piedalīšanos seriālu fimlēšanā, ir sanācis filmēties arī iedvesmojošās Ilonas Brūveres vēsturiskajā filmā "Ievainotais jātnieks" un daudzos TV šovos/ projektos. Neesmu bijis vēl radio ēterā, bet tas ir tikai laika jautājums. 

Ar to visu es tikai gribu pateikt, ka kopš bērnības mani vienmēr ir saistījusi pasākumu vadīšana! Vienmēr esmu gribējis smīdināt cilvēkus, būt komunikabls un atraktīvs - DZĪVESPRIECĪGS UN NEIEROBEŽOTS.

Kad man palika 18 gadi - laiks, kad katram no mums nākas nopietni aizdomāties ar ko mēs dzīvē gribam nodarboties, kā mēs gribam pelnīt naudu, ar ko mēs gribam saistīt savu karjeru - savu profesionalitāti. Es biju pārliecināts, ka gribu būt pasākumu vadītājs, tomēr  es dzirdēju tik daudzus argumentus, kapēc es nevaru būt pasākumu vadītājs - viņiem neko nemaksā, nav brīvdienu, Latvijā šajā profesijā ir pārāk liela konkurence, es nevienam nebūšu vajadzīgs, nepatikšu, man nemazam nesanāk vadīt pasākumus u.t.t., ka noticēju tam visam un paklausīju "padomdevējiem"... 

Visi teica, ka man ir jākļūst par uzņēmēju, ka man tam ir visas nepieciešamās īpašības, un es tā arī darīju. Es ļāvu savu dzīvi vadīt citiem. Sākumā it kā viss gāja labi, es atvēru frizētavu, tad vēl vienu, vēl vienu, jau pavisam drīz man bija neliela frizētvu "ķēde", tad es iemēģināju savu roku veikalu biznesā, atvēru sev 5 veikalus, kas nodarbojās ar dāvanu pārdošanu, viss it kā gāja labi, ja neskaita to, ka es biju nelaimīgs. Nelaimīgs, jo jutu ka kaut kas manī mirst, es nezināju kas, bet zināju, ka tas mirst...

Neļaujiet nomirt savam aicinājumam darīt to, kas Jums patīk. Mums katram ir kaut kas, kas mūs dara laimīgus, kaut kāds dzīves aicinājum, un es Jums saku nebaidieties attīstīt sevi nozarē, kas jums patīk, jo tad būsiet laimīgs un gribēsiet vairot mīlestību. 

Mans aicinājums ir pasākumu vadīšana, bet kāds ir tavs aicinājums? 

Ar cieņu,

Rihards 


 .